„12”, kas ir amerikāņu 1957. gada filmas „12 Angry Man” rimeiks, stāsta sākumā divpadsmit tiesas piesēdētājiem Maskavā tiek dots šķietami viegli veicams uzdevums- ir jāizlemj kāda 18 gadus veca čečenu jaunieša liktenis, kurš tiek apsūdzēts sava audžutēva slepkavībā. Visas tiesā uzrādītās liecības un argumenti norāda uz jaunekļa vainu, tāpēc dominējošajai piesēdētāju daļai lēmuma pieņemšana šķiet ārēji elementāra procedūra. Bet kas notiek, ja divpadsmit atšķirīgu vīriešu vidū viens piedāvā uz situāciju paskatīties no iekšpuses? Notiek, lūk, kas.
Divpadsmit ar strauju dzīves tempu un pienākumiem apauguši vīrieši paliek skolas sporta zālē uz veselu diennakti un dalās savā neatkārtojamajā dzīves pieredzē, kas kopā ar jaunajiem pierādījumiem arī liek pieņemt vienu vai otru pozīciju attiecīgā lēmuma pieņemšanā. No karstasinīga, stereotipiski domājoša krievu tautības šofera līdz dzīvesgudram un mierīgam, bet uzstājīgam zinātniekam, no temperamentīga kaukāziešu ķirurga līdz dziļdomīgam ebrejam, no izlutināta memmesdēliņa producenta līdz sirmam ciema iedzīvotājam- visi stāsta varoņi savā daudzkrāsainībā un pieredzes bagātībā dalās, izraisot pamīšus te garšīgus smieklus, te skumjas asaras.
„12” ir audiovizuāli pārliecinoša filma- darbība sporta zālē mijas ar kadriem no jaunieša cietuma kameras un no viņa atmiņām par bērnību un karu Čečenijā, bet, pateicoties pārdomātajam audio materiālam, dažbrīd skatītājs pavisam negaidīti tiek pārcelts no miera pozas nervu kutinošas spriedzes apstākļos.
Filma „12” parāda Krievijas galvaspilsētas mūsdienu realitāti, kurā apvienojušās slāvu, austrumu un eiropeiskas saknes. Lai gan internacionāla un „eiropeizējusies”, slāvu tautības karstais un sirsnīgais temperaments ir dzīvs un „12” ir brīnišķīga tā ilustrācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru