Filma ir dziļa. Smieklīgi traģiska un skumji komiska, aizkustinoša līdz smiekliem caur asarām. Scenārija autoriem bija 26 un 28 gadi, kad viņi to uzrakstīja, un, lai gan vislielākos laurus 1998. gadā visās apbalvošanas ceremonijās plūca Džeimsa Kamerona iespaidīgais „Titāniks”, arī šī filma saņēma divas apzeltītas statuetes- tieši par iepriekšminēto scenāriju un 2. plāna lomas atveidotāja veikumu. Ak, jā, es runāju par filmu... „Good Will Hunting”.
„Good Will Hunting” ir vēstījums par jaunu, ārkārtīgi apdāvinātu vīrieti, kam piemīt izcilas matemātiskas spējas un nepārspējama atmiņa. Diemžēl Vils ir piedzimis nelabvēlīgos apstākļos- bārenis, kura tuvākie cilvēki viņa bērnību darījuši par posta un nežēlības pilnu vidi. Viņa draugi, viņa „brāļi” ir tādi paši ielu bērni, ar tiem viņš kopā dzer aliņu, spēlē beisbolu un piekauj savus nelabvēļus no pretējām kaujas nometnēm. Tādējādi šajā cilvēkā saduras divas polāras pasaules- no vienas puses izcilas prāta dotības un intelektuālisms, no otras- raupjā, ciniskā un reizēm pat apkārtējai videi draudīgā daba. Taču viņam tiek dota iespēja mainīt savu dzīvi- pateicoties jau minētajai atjautībai, viņš tiek ievests jaunā pasaulē, kurā viņš saņem nenovērtējamu velti – patiesu sapratni un draudzību. Bet vai Vils, ielu bandu bērns, spēs pieņemt šo nenosveramo dāvanu?
Šo filmu ir ieteicams noskatīties tāpēc, ka tā māca cilvēcību. Tā signalizē uz mūsu pašu bērnības sāpīgajiem punktiem, par kuriem mēs parasti nevēlamies runāt, bet apaudzējam ar ironijas vai ciniskuma kārtiņu, lai izliktos lieli un gudri. Mēs nevaram noliegt savas sāpes. Bet mēs varam tās saprast un tādā veidā ārstēt. „Good Will Hunting” piemīt šis dziedinošais efekts.
P.S. Aizmirsu pieminēt, ka filmas scenārija autori un galveno lomu atveidotāji ir jaunie un „zaļie” Mets Deimons un Bens Afleks. Otrā plāna lomas izpildītājs ir Robins Viljamss.
